Saturs
Pieira ir tas, kas dzird, kad kāds ieelpo vai izelpo. Bieži sēkšana ir astmas, emfizēmas vai bronhīta komplikācija. Tas notiek bronhu sienās, kas atrodas krūškurvī.
Elpošanas vingrinājumi var palīdzēt ar sēkšanu (Goodshoot / Goodshoot / Getty Images)
Cēloņi
Daudzas slimības un apstākļi var pasliktināt vai izraisīt sēkšanu. Papildus saistītām plaušu slimībām, piemēram, emfizēmai un astmai, sēkšana var parādīties kā sirds mazspējas vai sirdslēkmes un gastroezofageālas refluksa slimības simptoms. Vīrusu infekcijas un bronhīts var izraisīt sēkšanu, kā arī dažus medikamentus, tostarp aspirīnu.
Piesardzības pasākumi
Konsultējieties ar ārstu, ja sēkšana palielinās pēc zāļu lietošanas vai ja novērojat citas elpošanas grūtības, piemēram, sasprindzinājumu krūšu kurvī vai klepus. Ja novērojat elpošanas samazināšanos vai biežas elpošanas grūtības, meklējiet medicīnisko palīdzību.
Profilakse
Ja notiek sēkšana, tā ir zīme, ka uzbrukums var notikt drīz. Labākā profilakse ir lietot zāles tieši tā, kā noteikts. Ja Jums ir elpošanas problēmas, jūs, iespējams, jau būs izrakstījuši tūlītēju palīdzības inhalatoru, piemēram, Albuterol, ja simptomi parādās. Pārliecinieties, ka Jums ir inhalators, un lietojiet to, tiklīdz pamanāt sēkšanu.
Aprūpe
Ja inhalators, piemēram, Albuterol, nedarbojas, un jūsu sēkšana nav pietiekami smaga, lai meklētu medicīnisko palīdzību, tad varat izmēģināt elpošanas vingrinājumus. Elpojiet lēnām un vienmērīgi caur degunu (tam ir filtrs daļiņām gaisā, kas var pasliktināt sēkšanu) un izelpot caur muti. Turiet elpu trīs sekundes un izelpojiet to pašu periodu. Vēl viena uzmanība, ko jūs varat veikt, ir mierīgi ieelpot papīra maisiņā (kā tad, ja jūs būtu hiperventilējošs). Pārliecinieties, ka elpojat lēni un regulāri, un pārtrauciet, ja jūtat reiboni. Ja rodas kairinājums, konsultējieties ar ārstu.