Saturs
Cilvēku mijiedarbība un ikdienas bizness bieži balstās uz sociālo piekļuvi un attiecībām ar citiem kopienās. Šī dinamika attīstās atkarībā no šīs mijiedarbības viegluma, biežuma vai veida. Viens no šo tēmu izpētes veidiem ir tādi jēdzieni kā izkliedētas apmetnes, kas kalpo kā sociālo formu, telpiskās atrašanās vietas un kultūras pētījumu kategorija.
Identifikācija
Izkliedētā apmetne ir termins, ko lieto, lai aprakstītu cilvēku kolektīva relatīvo izvietojumu vai sastāvu. Piemēram, tas var attiekties uz veidu, kādā tuvi grupas locekļi dzīvo telpiski attiecībā pret citām ģimenes vai sociālajām vienībām. Viens no veidiem, kā izprast šo jautājumu, ir apsvērt iedzīvotāju blīvuma jēdzienu vai to, cik cilvēku var atrasties noteiktā apgabalā, piemēram, kvadrātkilometrā. Tomēr apmetņu izkliede nav tikai skaitliski orientēta vērtēšanas forma, bet ir paredzēta citu socioloģisku, antropoloģisku vai vēsturisku jautājumu izpētei.
Salīdzinājumi
Izkliedētā apmetne nav izolēts jēdziens, taču to bieži lieto salīdzinājumā ar grupu vai kodolu apdzīvotām vietām. Pēdējie pārstāv jomas, kurās sabiedrības locekļi mēdz būt koncentrētāki. Izkliedētās audzes tiek piešķirtas lielākai izkliedēšanai, mazākām grupām vai pretrunīgām grupām. Viena no galvenajām problēmām, lietojot šādus terminus, ir tā, ka tiem nav skaidras un ātras definīcijas. Piemēram, viens avots var uzskatīt, ka izkaisītajā apdzīvotajā vietā ir ne vairāk kā divdesmit cilvēku, bet cits tuvojas apzīmējumam, izmantojot sociālo izolāciju. Definīcijas, kā arī metodes to sasniegšanai var būt diezgan atšķirīgas.
Globāla izplatīšana
Izkliedēto apdzīvoto vietu kategoriju parasti izmanto, lai atsauktos uz lauku iedzīvotājiem, nevis uz pilsētu un piepilsētas kontekstu. Lai gan ne tikai šīs apmetnes tiek novērotas daudzos jaunattīstības pasaules reģionos, lai izpētītu to sastāvu, piekļuvi resursiem un sociālās struktūras. To var izmantot arī tādu tēmu izpētei kā migrācija. Daudzās lauku sabiedrībās ražas novākšanas laikā notiek plaši centieni un iedzīvotāju izmaiņas, kas noved pie viesstrādnieku ienākšanas. Pēc R.B.Mandal teiktā, gandrīz 40% cilvēku, kas dzīvo Latīņamerikā, tiek raksturoti kā dzīvi izkaisītās lauku apdzīvotās vietās.
Apsvērumi
Norēķinu modeļu un to organizēšanas izpētē ir iesaistīti vairāki faktori. Bieži vien svarīgas ir kopīgas vietas vai tikšanās vietas, piemēram, tirgi. Citi faktori attiecas uz ģeogrāfiju, ceļu loģistiku un transportu, kā arī sociālkultūras elementiem - ģimenes struktūru, reliģiju un sabiedriskumu - un tradicionālo māju vai apmetņu celtniecības veidiem. Dažos gadījumos spēlē arī citas klases struktūras un demogrāfiskie ideāli.
