Saturs
Pētot tēmu, piemēram, televīzijas tendences vai zāles pret diabētu, pētniekam ir jāizvēlas divas pētījumu metodes: kvalitatīva un kvantitatīva. Kvalitatīvā pētījuma pamatā ir vārdi, lai izskaidrotu izmeklēšanas rezultātus, kuros var izmantot intervijas vai fokusa grupas. Kvantitatīvie pētījumi ietver hipotēzes izveidi un statistikas identificēšanu, lai izskaidrotu izmeklēšanas rezultātus. Kvantitatīvo pētījumu izmantošanai ir daudz priekšrocību. Piemēram, kvantitatīvie pētījumi ļauj pētniekam objektīvi detalizēt pierādījumus. Tomēr kvantitatīvajam pētījumam ir arī trūkumi.
Analizēt
Kvalitatīvā pētījuma pamatā ir specifiski pierādījumi, nevis vispārināti pētījumi. Piemēram, kvalitatīvie pētījumi ļauj pētniekam izmantot gadījumu izpēti, lai ilustrētu parādību. Datu vākšana balstās uz dalībnieku nozīmēm, nevis objektīvāku statistikas apkopošanu. Kvalitatīvie pētījumi bieži ietver salīdzināšanas gadījumus.
Objektivitāte
Kvalitatīvie pētījumi mēdz likt pētniekam iedziļināties pētījuma tēmā. Piemēram, pētnieks, izmantojot kvalitatīvo pētījumu, var veikt padziļinātas intervijas, mijiedarboties ar dalībniekiem un paļauties uz viņu pašu novērojumiem. Pētnieks, kas izmanto kvantitatīvās izpētes metodes, paliek atsevišķi no priekšmeta. Veicot pētījumu, pētnieks paliek objektīvs. Tā vietā, lai veiktu padziļinātas intervijas, pētnieks var izmantot analīzi un anketas, lai pārbaudītu hipotēzi. Kvantitatīvo pētījumu izmantošanas priekšrocība ir tā, ka pētnieks paliek objektīvāks, pierādot vai nepierādot hipotēzi.
Laika patēriņš
Gan kvantitatīvajiem, gan kvalitatīvajiem pētījumiem ir nepieciešama plānošana pirms pētījumu veikšanas vai analīzes. Kvantitatīvie pētījumi tomēr prasa lielāku plānošanu, kas kļūst par trūkumu. Piemēram, pirms datu vākšanas rūpīgi jāizstrādā visi pētījuma aspekti. Pētniekam nepieciešama konkrēta hipotēze un jāzina iesaistīto pētījumu veids, piemēram, anketas un testi. Veicot kvalitatīvu pētījumu, formāts parasti parādās, attīstoties pētījumam.
Datu kontrole
Kvantitatīvais pētījums ir atkarīgs no datiem un ietver hipotēzes pārbaudi, taču tajā var nebūt konteksta detaļu. Piemēram, pētnieks, izmantojot kvantitatīvo pētījumu, nesniedz detalizētu aprakstu. Tā vietā pētnieks paļaujas uz skaitļiem un statistiku, lai pierādītu hipotēzi. Piemēram, pētnieks, kas pēta diabēta zāles, var ierakstīt, cik reizes pētījuma dalībnieks aizmirsa lietot medikamentus, bet ne sīkāk par to, kas notika dalībnieka dienas laikā, lai liktu aizmirst lietot diabēta zāles.