Saturs
Funkcionālisms un marksisms ir socioloģiskas perspektīvas, kas apšauba un ierosina noteiktas teorijas par sabiedrību un tajā dzīvojošajiem cilvēkiem. Abas teorijas mēģina izskaidrot, kā sabiedrība ietekmē cilvēkus, un līdzīgi, kā cilvēki ietekmē sabiedrību. Tomēr abas ideoloģijas ir ļoti atšķirīgas. Tās ir tik atšķirīgas, ka patiesībā starp šīm divām teorijām pastāv tikai divas līdzības.
Funkcionālisms
Funkcionālisms ieguva popularitāti 1940. un 50. gados, un tas ir pētījums par sabiedrību kā funkcionējošu sistēmu. Viņš paskaidro, kā virziens tiek uzturēts starp sabiedrības daļām un ir pazīstams kā vienprātības teorija, jo tas neapšauba konfliktu problēmu sabiedrībā. Tā vietā teorija sabiedrību uztver kā sistēmu, kurā visas puses darbojas kopīgi, lai sabiedrība darbotos vai, citiem vārdiem sakot, strādātu sabiedrības vispārējas vienprātības labā.
Marksisms
Marksisms, saukts arī par konfliktu teoriju, galvenokārt tiek attiecināts uz Karlu Marksu, un tā pamatā ir ideja, ka sabiedrība pastāvīgi cīnās atšķirību dēļ starp tiem, kuriem ir un nav. Tas parādījās 19. gadsimtā un liek domāt, ka sabiedrība pastāvīgi konfliktē par mērķiem, lomām un vēlmēm. Marksistu teorija apgalvo, ka sabiedrību pavada tie, kam ir nauda un vara, un ka sabiedrībā nav vienprātības vai harmonijas, jo nav vienlīdzības.
Marcro perspektīva
Gan marksisms, gan funkcionālisms ir makro perspektīvas. Tas nozīmē, ka abas teorijas sabiedrību redz kopumā, nevis redz to no individuālā viedokļa. Gan marksisms, gan funkcionālisms sabiedrībā redz struktūras, piemēram, ģimeni un izglītību, un apspriež to, kā tās ietekmē cilvēku, nevis to, kā indivīds ietekmē struktūras. Tāpat abas teorijas aplūko vispārējo sabiedrības struktūru un apgalvo, ka izglītība sagatavo studentus viņu attiecīgajām pozīcijām sabiedrībā neatkarīgi no tā, vai viņi ir vienlīdzīgi vai nevienlīdzīgi.
Sociālās struktūras
Abas teorijas sabiedrību uztver kā sociālo struktūru sistēmu, un abas ir vienisprātis, ka šīs sociālās struktūras pastāv sabiedrībā. Tomēr abu teoriju viedoklis par šo struktūru mērķi ir ļoti atšķirīgs. Funkcionālisms sociālo struktūru sistēmu uztver kā vienības, kas darbojas kopā kopēja labuma labā, taču marksisms uzskata, ka sociālo struktūru sistēma pastāv, taču ieguvumi atšķiras atkarībā no iesaistīto cilvēku bagātības un varas.
