Saturs
Katrai akadēmiskajai disciplīnai, sākot no literatūras un vēstures līdz socioloģijai un teoloģijai, ir pretējas teorijas vai "strāvas", tas ir, dažādas perspektīvas, no kurām pētīt priekšmetu. Psiholoģijai, prāta izpētei, ir simtiem teoriju un apakšteoriju, taču ir iespējams noteikt sešas galvenās domu skolas, kas jāzina katram disciplīnas studentam.
Funkcionālisms
Funkcionālismam ir vislielākā ietekme starp mūsdienu psiholoģijas teorijām. Šī ķēde mēģina aprakstīt domas un to, ko viņi dara, neapšaubot, kā viņi to dara. Funkcionālistiem prāts atgādina datoru, un, lai izprastu šos procesus, jums jāaplūko programmatūra (ko tā dara), nesaprotot aparatūru (kas ļauj visu izdarīt).
Geštalta psiholoģija
Saskaņā ar šo strāvu cilvēka prāts darbojas, interpretējot datus, ievērojot dažādus likumus, noteikumus vai organizācijas principus, daļēju informāciju pārveidojot kopumā. Piemēram, jūsu prāts var interpretēt līniju virkni kā kvadrātu, pat ja tās nav pilnīgas, jo atstarpes ir aizpildītas. Geštalta psihologi izmanto šo loģiku problēmu risināšanā, lai palīdzētu pacientiem.
Psihoanalīze
Zigmunda Freida aizsāktā psihoanalītiskā teorija izskaidro cilvēka uzvedību zemapziņā. Freids ierosināja, ka instinkts meklēt baudu, kuru viņš raksturoja kā seksuālu raksturu, ir cilvēka attīstības pamatā. Pat bērnu attīstība, pēc viņa teiktā, ir saistīta ar galvenajiem soļiem šī prieka atklāšanā, izmantojot tādas darbības kā zīdīšana un defekācija, un pievēršoties pieaugušo nenormālajai uzvedībai, koncentrējoties uz to.
Biheiviorisms
Piecdesmitajos gados B. F. Skiners veica eksperimentus ar tādiem dzīvniekiem kā žurkas un baloži, parādot, ka viņi atkārtoja noteiktu uzvedību, saistot tos ar atalgojumu pārtikas veidā. Biheivioristi uzskata, ka uzvedības novērošana, nevis mēģināšana analizēt paša prāta darbību, ir psiholoģijas atslēga. Tas paver disciplīnu eksperimentālām metodēm ar rezultātiem, kurus var atkārtot tāpat kā jebkuru citu zinātnisku metodi.
Humānistiskā psiholoģija
Humānisti māca, ka, lai izprastu psiholoģiju, ir jāaplūko katra indivīda motivācija. Ābrahāma Maslova “vajadzību piramīda” ir šādas pieejas piemērs: vajadzību sistēma, piemēram, ēdiens, mīlestība un pašcieņa, nosaka cilvēka uzvedību dažādās jomās. Viņu apmierināšana rada pašapmierinātības sajūtu un atrisina psiholoģiskas problēmas.
Kognitīvisms
Kognitīvā psiholoģija seko biheiviorismam, izprotot prātu, veicot zinātniskus eksperimentus, taču tā atšķiras, pieņemot, ka psihologi var izpētīt un izprast prāta iekšējo darbību un tā procesus. Tas noraida psihoanalīzi, jo uzskata, ka šīs strāvas teorijas ir subjektīvas un nav zinātniski analizējamas.
