Saturs
Kad sunim ir bakteriāla infekcija, pastāv risks, ka tas saslimst ar septicēmiju, kas rodas, baktērijām nonākot asinīs un ražojot toksīnus, kas izplatās dzīvībai svarīgos orgānos. Laika gaitā viss dzīvnieka ķermenis var būt reibumā, un var būt septisks šoks. Suņiem ar septicēmiju jāsaņem tūlītēja ārstēšana, un, lai arī daudzi atveseļojas ar nelielām komplikācijām vai bez tām, daudzi mirst.
Riska un profilakses faktori
Septēmija parasti rodas pēc tam, kad suņi ir pakļauti organisma izraisītai slimībai, piemēram, E.coli ģints baktērijām. Risks palielinās, ja dzīvniekiem ir novājināta imūnsistēma vai jau pastāv kāds stāvoklis, piemēram, diabēts, aknu, nieru vai urīnceļu problēmas. Labākais veids, kā aizsargāt savu suni, ir nodrošināt pēc iespējas tīrāku vidi, kurā nav baktēriju.
Simptomi un diagnoze
Šī slimība var attīstīties lēni vai pēkšņi, un simptomi katram pacientam atšķiras. Tomēr jāatzīmē tādas pazīmes kā drebuļi, drudzis, nogurums, depresija un sirds problēmas. Ja jums ir aizdomas, ka jūsu sunim ir septicēmija, nekavējoties nogādājiet viņu veterinārārstam. Tā kā simptomi ir līdzīgi tām slimībām, kas saistītas ar imūnsistēmu, ārsts izraksta vairākas asins analīzes un urīna analīzi.
Ārstēšana
Vissvarīgākais faktors sekmīgai septicēmijas ārstēšanai ir agrīna diagnostika. Visticamāk, tiek izrakstītas agresīvas antibiotikas, un jāievēro komplikāciju pazīmes. Starp visbiežāk sastopamajām komplikācijām var minēt cukura līmeni asinīs, spiediena kritumu, elektrolītu līdzsvara traucējumus un infekcijas. Iespējams arī, ka jūsu suns nevarēs ēst viens pats, tāpēc tas jābaro intravenozi.
Bīstams cilvēkiem
Cilvēkiem ir iespējams inficētiem suņiem saslimt ar “suņu koduma septicēmiju”. Parasti baktērijas cilvēkiem nodarīs kaitējumu tikai tad, ja jau ir nosliece, piemēram, liesas trūkums, novājināta imūnsistēma vai alkoholisms. Tomēr suņu koduma septicēmija vienā trešdaļā gadījumu ir letāla, tāpēc ir svarīgi nekavējoties meklēt ārstēšanu.
