Saturs
Pēc gadsimtiem ilgas valdīšanas, pilsoņu kariem un pārejas laika valdībām Āfrikas valstis ir sadalījušās dažādos pārvaldes veidos. CIP pasaules faktu grāmatā, CIP vietnē, ir informācija par visu pasaules valstu sabiedrībām, ekonomiku un valdībām, ieskaitot Āfrikas kontinenta valstis. Daudzas Āfrikas valstis ir kļuvušas par neatkarīgām republikām, kuru valdībām ir atšķirīgs autoritārisma līmenis. Dažās valstīs ir citas pārvaldes formas, piemēram, monarhija. Tomēr daži citi pēc gadiem ilguša pilsoņu kara joprojām atrodas pārejas perioda valdībās.
Republikas
Saskaņā ar CIP World Factbook tīmekļa vietni vairāk nekā divas trešdaļas Āfrikas valstu ir republikas. Šajā valdības formā cilvēki ievēl savus pārstāvjus, balsojot. Āfrikas valstīs republiku raksturojums ir atšķirīgs, tāpat kā autoritārisma līmenis. Dažās valstīs valsts aparātā dominē tikai viena politiskā partija vai līderis. Tomēr citās kultūrās, piemēram, Angolā un Kamerūnā, vēlēšanās sacenšas vairākas politiskās partijas, lai iegūtu kontroli pār valdības likumdošanas un izpildvaru.
Monarhijas
Daudzas Āfrikas valstis ir monarhijas, kurās valsts vadītājs ir iedzimts karalis vai karaliene. Šajā pārvaldes sistēmā monarham var būt absolūta vai ierobežota konstitūcija, tas ir, konstitucionāla monarhija. Āfrikas kontinentā Lesoto, Maroka un Svazilenda ir monarhijas, pirmās divas konstitucionālās monarhijas.
Pārejas valdības
Pilsoņu kari starp nemiernieku grupām Rietumāfrikā, kas pazīstami kā "Āfrikas rags", ir radījuši valstis ar pārejas laika valdībām. Eritrejai, autonomam reģionam, kas 1990. gadu sākumā atdalījās no Etiopijas, ir pārejas posma valdība. Turpretī Somāliju pārvalda vāja pārejas valdība, kopš militārā diktatora Mohammed Siad Barre atlaišana 1991. gadā. Kopš tā laika nemiernieku grupējumi joprojām ir konfliktā, un šai valdībai ir maz vai nav nekādas kontroles pār valsti.
Citas formas
CIP pasaules faktu grāmatā ir runāts arī par citiem pārvaldes veidiem, kas atrodas Āfrikas valstīs, piemēram, militārā hunta, kas valda valstī (Mauritānija, Ziemeļāfrikā), konstitucionālā demokrātija (Gana, Sjerraleone), parlamentārā demokrātija (Zimbabve), un "Jamahiriya" (no arābu valodas - "masu stāvoklis"), kas bija Lībijas pārvaldes forma, lai gan CIP vietnē norādīts, ka Lībija ir autoritāra valsts; kopš Muammara Kadafi nāves 2011. gadā Lībija ir bijusi pārejas valdībā. Visbeidzot, teritorija, Rietumsahāra, ir bijusi nenoteikta situācijā vairāk nekā 30 gadus pēc gadiem ilgas Spānijas kontroles. Maroka un nemiernieku grupas vēlas kontrolēt šo teritoriju.
