Saturs
Hemolīze attiecas uz eritrocītu jeb sarkano asins šūnu sadalīšanos. Mikrobioloģijā baktērijas var klasificēt, pamatojoties uz to spēju izraisīt hemolīzi asins agarā. Var notikt trīs hemolīzes veidi, kas tiek klasificēti kā alfa, beta un gamma. Katram tipam raksturīgas fiziskas atšķirības un dažāda līmeņa asins šūnu lizēšana specifisku hemolizīnu vai ķīmisku vielu, kas izraisa hemolīzi, sekrēcijas dēļ, ko izdala konkrēta baktērija.
Alfa-hemolīze
Alfa-hemolīze parāda krāsas izmaiņas sākotnējā sarkanajā agarā līdz tumši zaļai, kas rodas no baktēriju izdalītā ūdeņraža peroksīda hemoglobīna oksidēšanās meta-hemoglobīnā. Turklāt alfa-hemolīze neizraisa pilnīgu asins šūnu lizēšanu, to sauc par daļēju vai nepilnīgu hemolīzi.
Beta-hemolīze
Beta-hemolīze attiecas uz pilnīgu asins šūnu lizēšanu un ir asiņu agarā dzeltena un caurspīdīga. Šāda veida hemolīze notiek fermenta dēļ, ko ražo baktērijas, ko sauc par streptolizīnu. Šis ferments mijiedarbojas ar holesterīnu šūnu membrānā, kā rezultātā pasliktinās šīs aizsargājošās šūnas struktūra.
Gamma-hemolīze
Gamma-hemolīze izpaužas caur baktērijām, kas neizraisa hemolīzi asins šūnās. Šie organismi ir pazīstami kā nehemolītiski un tiek identificēti, pamatojoties uz to, ka barotnes krāsa vai caurspīdīgums nav mainījies tieši zem baktēriju kolonijām.
Asins agara lietošana
Asins agaru galvenokārt izmanto dažādu patogēnu jeb kaitīgo baktēriju celmu identificēšanai un audzēšanai. Celmiem, kas izpaužas alfa un beta hemolīzē, ir erotoksīni, kas organismā var izraisīt kaitīgu iedarbību, par ko liecina eritrocītu sadalīšanās barotnē. Streptolizīns, ko jo īpaši lieto beta-hemolītiskās baktērijas, var iznīcināt dažāda veida šūnas organismā, pateicoties tā šūnu membrānas pasliktinājumam.
