Saturs
Retorika ir māksla labi runāt un rakstīt publiski. Pirmo reizi to izmantoja Senajā Grieķijā, kur retoristi izmantoja runas un rakstīšanas pārliecinošo spēku, lai ietekmētu citus viņu domāšanas veidos. Seno retorikas mākslu vēlāk pārņēma romieši, un tā joprojām tiek izmantota publiskās runās un mūsdienu izglītības rakstīšanas kursos. Retorisko trīsstūri sākotnēji ieviesa Aristotelis.
Retoriskā trijstūra izcelsme
Aristotelis savā darbā "Retorika" ieviesa retorisko trīsstūri. Pēc viņa teiktā, retorikas mērķis ir pārliecināt citus, izmantojot argumentus, un, pievēršoties viņu emocijām, ietekmēt viņu domas. Aristotelis uzskaita trīs retorikas veidus: politiskais diskurss, kriminālistikas vai juridiskā pārliecināšana un epidēmijas vai ceremonijas diskurss. Katrā retorikas veidā tiek izmantoti trīs retoriskā trijstūra elementi, kurus dēvē arī par Aristoteles triādi: etoss, patoss un logotipi.
Ethos
Ethos attiecas uz runātāja vai rakstnieka raksturu vai klātbūtni, kurš mēģina pārliecināt. Autorei ir jābūt vai, šķiet, ka tai ir ticams arguments, un šķiet, ka tā ir uzticama persona. Ja arguments ir tehnisks jautājums vai prasa īpašas zināšanas, runātājam jānosaka sava eksperta pozīcija. Ja indivīds nav uzticams vai uzticams, sabiedrība neredzēs jūsu argumentu vai to nepārliecinās. Runātājam jāizmanto arī situācijai atbilstošs balss tonis, ja viņš vēlas būt efektīvs savā prezentācijā.
Patoss
Patoss atsaucas uz auditorijas lomu retoriskā situācijā. Argumentam jāpiesaista auditorijas emocijas vai vērtības, lai tas būtu efektīvs. Retorikai jāstimulē lasītāja vai klausītāja iztēle. Runātājam vai autoram jāattīsta empātija pret auditoriju. Tomēr runātājam jābūt uzmanīgam, lai viņš neizskatītos manipulatīvs vai riskētu zaudēt savu ētiku, uzticamību sabiedrībai.
Logotipi
Logos attiecas uz paša argumenta loģiku. Retoriskajam tekstam jābūt strukturētam skaidri un loģiski. Ja arguments ir neloģisks un mulsinošs, sabiedrība nevarēs tam sekot. Neatkarīgi no runātāja harizmas, ja viņa argumentu ir grūti saprast, viņš diez vai pārliecinās klausītājus. Loģisks un viegli saprotams teksts daudz biežāk ietekmē sabiedrību. Neloģisks arguments var ietekmēt sabiedrības uztveri par runātāju, mazinot viņa ētiku, ticamību viņiem.
