Saturs
Valstis ar relatīvi augstiem ienākumiem, attīstītu ekonomiku un augstiem cilvēku attīstības rādītājiem parasti tiek klasificētas kā tādas, kuras izstrādājušas starptautiskas organizācijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija vai Starptautiskais Valūtas fonds. Tajā pašā laikā valstis ar relatīvi zemiem ienākumiem, nestabilu ekonomiku un zemu cilvēku attīstības līmeni parasti tiek klasificētas kā attīstītas vai nepietiekami attīstītas (jo mazāk attīstīta valsts, jo zemāks ir indekss). Protams, attīstītajām valstīm ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar jaunattīstības valstīm.
Uzturs un veselība
Kaut arī aptaukošanās var būt problēma attīstītajām valstīm (piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Lielbritānijai), uztura un veselības ziņā joprojām ir skaidra priekšrocība salīdzinājumā ar mazāk attīstītām valstīm (piemēram, Burkinafaso un Malāvija). Nepietiekami attīstītās valstīs parasti ir nopietnas problēmas ar nepietiekamu uzturu un bērnu mirstību, zemu paredzamo dzīves ilgumu, zemu vai nepietiekamu vakcīnu pārklājumu un augstu letālu slimību līmeni, kas jau ir izskausts no attīstītajām valstīm.
Lasītprasme un izglītība
Attīstītajās valstīs pieaugušo analfabētisms gandrīz nepastāv, un piekļuve izglītībai ir plaši izplatīta. Darbinieki spēj viegli sazināties un ierakstīt datus, izmantojot rakstīto vārdu. Viņi arī labāk spēj iemācīties jaunas lietas un konkurēt globālajā sabiedrībā. Lasītprasme ir vairāk pilsoniski iesaistīta un var labāk sadarboties ar valdību nekā analfabēti.
Infrastruktūra
Attīstītajām valstīm ir stabilas infrastruktūras sistēmas priekšrocības. Tas ietver ceļus, transportu, dzeramo ūdeni, elektroenerģijas ražošanu un sadali, telekomunikācijas, slimnīcas un skolas. Tas viss garantē ilgāku un labāku dzīvi cilvēkiem, kuri savukārt var strādāt efektīvāk. Nepietiekami attīstītās valstīs veselas teritorijas, īpaši iekšpuse, var ciest no dzeramā ūdens un elektrības trūkuma vai no asfaltētu ceļu trūkuma, kas savieno tos ar tuvākajām pilsētām. Infrastruktūras trūkums kavē ekonomikas izaugsmi un apgrūtina pilsoņu dzīvi šajās valstīs.
Augsti ienākumi
Kopumā attīstīto valstu pilsoņiem ir lielāki ienākumi, kas viņu rīcībā atstāj ievērojamu naudas rezervi. Tas rada iekšējas prasības ekonomikai, ļaujot cilvēkiem iegādāties vēlamos produktus un pakalpojumus no vietējiem vai starptautiskiem uzņēmumiem, tādējādi virzot valsts ekonomiku. Savukārt mazattīstītajās valstīs iedzīvotāju zemie ienākumi mēdz traucēt cilvēkiem tikt galā ar dzīves pamatvajadzībām (nemaz nerunājot par luksusa preču patēriņu), un tas arī kavē valsts ekonomikas izaugsmi.
