Saturs
Lielu daļu Austrālijas kontinenta veido tuksnesis. Vide ir silta un sausa, taču tur joprojām dzīvo augi un dzīvnieki. Galvenie tuksneši Austrālijā ir Rietumu tuksnesis, Lielais Viktorijas tuksnesis, Gibsona tuksnesis un Simpsonas tuksnesis. Austrālijas tuksneša reģioni lielākoties nav apdzīvoti, taču tuksnešos dzīvo dažas pamatiedzīvotāji.
Augu dzīve
Augi, kas dzīvo Austrālijas tuksnešos, ir ārkārtīgi izturīgi. Spinifex zāle aizņem lielāko daļu tuksnešu. Pēc lietavām Rietumu tuksnesis ir klāts ar zāli, akāciju kokiem un citiem maziem krūmiem. Bet, ja nav lietus, Austrālijā ir gandrīz tikai spinifex. Austrālijas tuksneši atšķiras no Amerikas tuksnešiem, jo tajos nav vienāda daudzuma kaktusu vai sulīgu augu.
Aukstasinīgi dzīvnieki
Rāpuļi un abinieki spēj regulēt savu temperatūru, lai pielāgotos siltajai tuksneša videi, taču daudzi no viņiem dienas laikā joprojām aprok sevi smiltīs, lai izvairītos no nežēlīgās saules. Lielajā Viktorijas tuksnesī bieži sastopamas ķirzakas un vardes, kas saglabā ūdeni. Monitoru ķirzakas, dzeloņainie velni un bārdainie pūķi ir visizplatītākās ķirzakas, kas sastopamas Austrālijas tuksnesī. Austrālijas Outback ir arī dažas čūskas.
Siltasiņu dzīvnieki
Visizplatītākie Austrālijas tuksnešos sastopamie zīdītāji ir puszivji. Galvenie no tiem ir kangari, kas dzīvo Rietumu tuksnesī, kopā ar dingo un savvaļas kamieļiem. Marsupial moli dzīvo Vitória lielajā tuksnesī. Mazas peles dzīvo Austrālijas ziemeļu tuksneša apgabalos, tāpat kā retais matains, trušiem līdzīgs dzīvnieks, ko sauc par bilby. Ir tādas putnu sugas, kas dzīvo arī tuksnesī, piemēram, pelēkais vanags, krāsotais snaips, vasaras raibā pīle un lielās rheas.
