Saturs
Pilsētu socioloģija pēta cilvēku mijiedarbību un sociālo dzīvi lielpilsētu rajonos. Pilsētu sociologi koncentrējas uz tādām tēmām kā demogrāfiskās tendences, nabadzība, ekonomiskās tendences, migrācija un rases attiecības pilsētvidē. Šīs zinātnes teorijās ir daudz un tajās ir iekļautas klasiskās teorētiskās perspektīvas, piemēram, Karla Marksa, kā arī vairāk mūsdienu perspektīvas. Daudzi nozīmīgi jēdzieni ir saistīti ar pilsētas socioloģijas ideju.
Klases sistēma
Klases sistēmu ideja ir svarīgs jēdziens, kas saistīts ar pilsētu socioloģiju. Galvaspilsētu teritorijās ir izteikta sociālās klases sistēma: augstākā, vidējā un zemākā. Katrai klasei ir savas īpatnības. Augstākās klases cilvēkiem parasti ir liela māja, daudz naudas un liela alga. Vidējās klases cilvēkiem parasti ir vidējā alga, un viņi pietiekami labi tiek galā ar finansēm. Zemākas klases cilvēkiem parasti ir ļoti maz naudas, viņi dzīvo nedrošos mājokļa apstākļos un strādā mazkvalificētus darbus.
Kopienas
Sabiedrība ir vēl viens svarīgs pilsētas socioloģijas jēdziens. Kopienas ir cilvēku grupas, kas mijiedarbojas savā starpā vidē. Kopienas tiek organizētas ap kopīgu vērtību kopumu. Pilsētas socioloģijas pētījums galvenokārt attiecas uz kopienu pieredzi, nevis uz strukturālu pielāgošanos vai kopienas veidošanos.
Urbanizācija
Cits pilsētas socioloģijas jēdziens ir urbanizācija, kas attiecas uz fiziskās izaugsmes ideju pilsētās, ko radījušas globālas izmaiņas. Apvienoto Nāciju Organizācija definē "urbanizāciju" kā cilvēku pārvietošanos no laukiem uz pilsētu reģioniem. ANO ziņojumā "Pasaules pilsētas urbanizācijas perspektīvu pārskatīšana 2007. gadā" lēsa, ka puse pasaules iedzīvotāju līdz 2008. gada beigām dzīvos pilsētās.
Kosmoss
Kosmosa jēdziens tieši attiecas uz pilsētas socioloģiju, kurā pilsētu vidē telpu var ierobežot. Pilsētas apstākļos tūkstošiem cilvēku, iespējams, dzīvo kvadrātkilometra attālumā viens no otra, savukārt vairāk lauku apvidos tuvumā dzīvo daudz mazāk cilvēku. Personas "personīgā telpa" ir definēta kā reģions ap cilvēku, kuru viņš psiholoģiski uzskata par savu. Personai var rasties diskomforts, trauksme vai pat dusmas, ja kāds iebrūk viņa personīgajā telpā. Pilsētas vidē piekļuve personiskajai telpai var būt ļoti ierobežota.
