Saturs
Islāma svētajā grāmatā Korānā aprakstītas daudzas paražas un vadlīnijas gan musulmaņu sieviešu, gan vīriešu uzvedībai. Tāpat kā citās reliģijās, arī šo paradumu ikdienas novērošana tiek modificēta un interpretēta caur praktizētāja kultūru. Musulmaņu sievietes var plaši interpretēt Korānu, taču ir noteiktas fundamentālas idejas, kas virza viņu uzvedību.
Pieticīga kleita
Viena no acīmredzamākajām islāma tradīcijām sievietēm ir ģērbties pieticīgi. Dažās kultūrās tas tiek interpretēts kā prasība pilnībā nosegt sievietes no galvas līdz kājām, savukārt citas izvēlas mazāk stingru pieeju.Neatkarīgi no interpretācijas, pieticīgā ģērbšanās mērķis ir izvairīties no netīrām domām, kas var rasties, ja sieviete ģērbjas izaicinoši. Tas arī kalpo lepnumam, jo sievietes nedrīkst parādīt citiem savu skaistumu un rotas.
Laulība un mājas
Lielākā daļa musulmaņu uzskata, ka Korāns nosaka vīriešiem un sievietēm specifiskas lomas. Sievietēm vispirms jābūt sievām un mātēm, pēc iespējas labāk piepildot šīs lomas ar prieku. Tomēr tas nenozīmē, ka laulības laikā pret sievietēm jāizturas nevienmērīgi. Lai gan Korāns pieļauj daudzsievību, to nevajadzētu praktizēt, ja vīrs nevar izturēties vienādi pret katru sievu. Turklāt sievietēm ir atļauts atteikties no nākamajiem vīriem un viņiem ir īpašas tiesības šķirties. Sievietēm ir atļauts arī īpašums un mantojums.
Izglītība un darbs
Korāns atzīst katras sievietes tiesības būt izglītotai un neparedz atšķirību starp vīriešu un sieviešu izglītību. Sievietes var un meklē darbu ārpus mājas, un tām bieži pieder savi uzņēmumi. Sievietes tiek mudinātas iesaistīties politikā vai nu ar debatēm un aktīvu līdzdalību politiskajā procesā, vai arī kļūstot par politiķēm.
Islāms un kultūra
Daudzas kultūras praktizē islāmu, un kā tādus pamatprincipus var interpretēt daudz. Daudzās tradīcijās vīrieši un sievietes dzīvo ļoti atšķirīgi, mijiedarbojoties tikai ar pretējo dzimumu, ja persona ir radinieks vai laulātais. Dažās kultūrās tiek izmantots islāma princips, ka vīrietim jāaizsargā sievietes kā pamats, lai ierobežotu sieviešu līdzdalību publiskajā telpā. Šīs paražas, kaut arī tās cēlušās no islāma diktāta, lielākoties ir kulturāla rakstura un tām var būt maz sakara ar Korānā rakstīto.
