Saturs
Grieķu filozofs Platons kopā ar savu mentoru Sokrātu un skolnieku Aristoteli tiek plaši uzskatīts par tādu, kas lielā mērā ietekmē mūsdienu domāšanu politiskajos, ekonomiskajos un zinātniskajos jautājumos. Viņa ietekme ir krasa, it īpaši, ja ņem vērā, ka viņš dzīvoja pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu un ka viņš turpina ietekmēt filozofus un ekonomistus arī šodien.
Valsts loma
Senajiem grieķiem tiek piedēvēts tas, ka viņi veido mūsdienu valsti. Platonam bija galvenā loma šajā domāšanā, un viņam bija stingrs uzskats par valsts lomu cilvēku dzīvē. Viņš uzskatīja, ka valsts ir dzimusi cilvēku vajadzību dēļ un ka tā jāinterpretē kā tās iedzīvotāju ķermenis. Liela daļa viņa ideju izriet no fakta, ka grieķi tajā laikā bija pašpietiekami un spējīgi audzēt vai uzcelt visu nepieciešamo.
Darba dalīšana
Darba dalīšana ir ideja, kas joprojām tiek plaši izmantota. Tās pamatkoncepcija ir tāda, ka ir noteikts darbs, kas ir vitāli svarīgs, piemēram, valstij, celtniekiem un lauksaimniekiem. Platons saka, ka valsts funkcionēšanai tai nepieciešami vismaz četri vai pieci indivīdi, kas veic būtiskus uzdevumus, piemēram, lauksaimnieki, celtnieki, drēbnieki un citi līdzīgi darbi. Vēl viens svarīgs Platona lielā darba aspekts attiecībā uz darbu ir tas, ka cilvēkiem ir jādara kaut kas viņiem piemērots.
Komunistu tendences
Neskatoties uz to, ka Platona uzskatu uzskata par mūsdienu politisko uzskatu tēvu, viņu varētu uzskatīt par līdzīgu komunismam. Svarīgs viedoklis bija tāds, ka aktīvi nav jāuzskata par piederīgiem jums, bet gan jūsu ģimenes pagātnei, tagadnei un nākotnei. Tādēļ šīs preces jāuzskata par piederīgām valstij. Valdībai piederošas preces citu vārdā ir galvenais komunisma jēdziens. Ir svarīgi atcerēties, ka šī nav komunisma līnija, kas ir salīdzināma ar Karlu Marksu, bet gan tā, kuru profesors G. R. F. Ferrari, Kalifornijas Universitātes Bērklijas klasikas nodaļas vadītājs, raksturoja kā patentētu komunismu.
Dzimtene
Platons bija viens no pirmajiem lielajiem domātājiem, kas veicināja privātīpašuma regulēšanu. Viņa ideja bija tāda, ka katram cilvēkam tiks piešķirts zemes gabals. Zeme pārietu no tēva uz dēlu vai znota, ja nebūtu dēla. Visi pārējie īpašumi tiktu sadalīti kā vispiemērotākie personai.
