Saturs
Cilvēka ķermeņa primārā un sekundārā reakcija atbilst imūnsistēmas spējai aizsargāties pret tādiem ārējiem organismiem kā slimība, vīruss vai baktērijas. Šī primārā reakcija ir pirmā aizsardzības līnija, un sekundārā ir ķermeņa pēdējais mēģinājums izraidīt iebrucēju.
Primārā atbilde
Kā pirmo aizsardzības līniju ķermenis izraisa primāro imūnreakciju, kad tiek atklāts kaitīgs antigēns. Šis organisms var būt molekula vai viela, kas, nonākot cilvēka ķermenī, izraisa imūnsistēmas antivielu veidošanos. Pēc tam šīs aizsardzības iespējas mēģina nogalināt vai neitralizēt uzbrucēju, kas identificēts kā ārējs vai bīstams organisms. Pēc uzbrukuma ķermenis iziet no 10 dienām līdz četrām nedēļām, līdz sākas antivielu ražošana.
Primārā atbilde II
Retardācijas fāzē B limfocīti gatavojas sadalīties un sākt ražot ķermeņa aizsargspējas, kas īpaši izveidotas, lai iznīcinātu kaitīgos antigēnus. Antivielu daudzums, kas izdalās asinīs, ir tāds pats kā iebrūkošajiem organismiem, un šis skaits lēnām samazinās, kad antigēnu vairs nav cilvēka ķermenī. Progresējot primārajai imūnreakcijai, uzlabojas antivielu kvalitāte.
Sekundārā atbilde
Sekundārā imūnā atbilde rodas pēc tam, kad antigēns, kas jau ir iebrucis ķermenī, atkal uzbrūk. Tomēr uzbrukums jāveic tam pašam vīrusam vai baktērijām, kas ir tieši tāda paša veida kā iepriekšējais, piemēram, kad indivīds tiek atkārtoti inficēts ar to pašu gripu. Kad ķermenis tiek uzskatīts par lielāku draudu, antivielu daudzums, ko organisms pirmās infekcijas laikā īpaši izveidojis šāda veida gripas vīrusiem, palielinās, negaidot kavēšanās periodu.
Sekundārā atbilde II
Pēc tam, kad antigēns atkal ir pilnībā iznīcināts, antivielu līmenis samazinās vēl vairāk nekā pirmajā atbildē. Izdzīvo tikai visvairāk dominējošie, tomēr viņi patur prātā vīrusa veidu, kas atkal rīkojas, ja rodas jauna infekcija.
