Saturs
Budisms un islāms ir divas no lielākajām reliģijām pasaulē. Lai gan lielākā daļa cilvēku domā tikai par atšķirībām starp šīm divām galvenajām reliģijām, dažas līdzības tos arī vieno. Reliģiju līdzību atrašana tolerantiem cilvēkiem bieži ir veids, kā uzsvērt, kāpēc reliģija nedrīkst izraisīt konfliktus un karu. Atšķirības ir tikai daļa no tā, kas padara katru ticību unikālu un piemērotu tiem, kas ievēro tās doktrīnu.
Cilvēcība
Budisma un islāma pamatā ir dziļa un pastāvīga cieņa pret cilvēci. Cilvēki, kas seko vienai vai otrai reliģijai, tiek mācīti novērtēt dzīvi. Mīlestība pret cilvēkiem visā pasaulē un visos iespējamos veidos ir svarīga šo divu pārliecību piekritējiem. Šī cieņa pret cilvēci un dzīves mīlestība ir lielākās daļas visu reliģiju centrā visā vēsturē, pat ja tā tiek teikta vai kurai ir atšķirīga pieeja.
Moderācija
Gan budismā, gan islāmā ir doktrīnas, kas veicina mērenību dzīvē. Abas reliģijas pauž sajūtu, ka dzīvot pārāk jutekliskas baudas vai pārāk lielu sāpju un prieka noliegšanas galējībās nav veselīgi. Tā vietā abas reliģijas iesaka, ka līdzsvars ir ceļš uz veselīgu un laimīgu cilvēku. Budismā tas tiek izteikts kā "vidusceļš". Islāmā Korāns apraksta "vidējo tautu", kuras locekļiem jāmeklē mērenība.
Grāmata
Islāmā ļoti svarīgs ir svēta teksta jēdziens, kas ticīgajiem ir stingri jāinterpretē un jāievēro, tāpat kā kristietībā vai jūdaismā. Islāmā Korāns ir svētā grāmata. Musulmaņi uzskata, ka šajā grāmatā ir Dieva vārds, kas pasniegts pravietim Muhamedam. Budismā nav nevienas centrālās grāmatas, kas būtu ticības pamatā. Tā vietā budisti paļaujas uz grāmatu un rakstu sērijām, kas apkopotas, balstoties uz Budas mācībām.
Dievs un velns
Lielākajā daļā budisma sfēru velns un Dievs nav tik nozīmīgas personas kā islāmā. Labais un ļaunais budismā ir skaidrāk definēts indivīda iekšienē, nevis ar ārējiem skaitļiem. Turpretī islāmā Allah ir Dievs un viss, kas ir labs. Islāms arī pieņem sātana klātbūtni kā kārdinātāju un melu tēvu, kas cenšas arestēt cilvēci ar savu ļauno.
