Saturs
Zirņi ir divu veidu: zaļie un dzeltenie. Tie ir pākšaugi, ar sēklu pākstīm, kas dalās uz pusēm. Zirņus var žāvēt un mizot, un tos bieži izmanto sautējumos vai zupās. Tie ir bagāti ar šķiedrvielām, kāliju un olbaltumvielām, un tos izmantoja kulinārijā senajā Ēģiptē, Grieķijā, Romā un Ķīnā.
Dzeltenie un zaļie zirņi
Dzeltenie un zaļie zirņi ir pazīstami kā Pisum sativum vai lai nogalinātu ki daal, vēsta vietne "MySpiceSage". Dzeltenie zirņi var būt maigi vai saldāki par zaļajiem zirņiem. Parasti tās ir dehidrētas, un, tiklīdz pākstis ir noņemtas, tās sadala uz pusēm, lai tās ātrāk pagatavotu.
Indijas virtuvē
Indijas virtuvē bieži izmanto zaļos un dzeltenos zirņus, piemēram, dal vai Dahl, kas ir veģetārietis, ko dažreiz sauc par zirņu kariju. Tos parasti pasniedz kā zupu vai virs rīsiem. Tos bieži lieto arī citās Indijas karija receptēs.
Zirņu zupa
Zirņus bieži lieto zupās, un tos var pagatavot ar šķiņķi, bekonu un desu. Lielākajā daļā recepšu, ieskaitot "The Food Network’s Emeril Lagasse" receptes, zirņus jāgatavo ar cūkgaļas kātu. Tomēr zupai ir arī veģetāriešu receptes, piemēram, viena no vietnes "allrecipes.com", kurā pievienoti čipota pipari, lai pievienotu šo dūmu aromātu.
Sagatavošana un uzglabāšana
Zirņus var konservēt vai dehidrēt, un tos var uzglabāt hermētiskos maisos vai traukos. Lai gan zinātniskajos pētījumos ir atklāts, ka tie var ilgt vairāk nekā 30 gadus, jums vajadzētu mēģināt tos ēst dažu mēnešu laikā.Ledusskapī tie kalpo ilgāk.
Lai pagatavotu zirņus, tos var iemērkt uz nakti sausā veidā vai vāra pusstundu. Katrai zirņu tasītei jāizmanto trīs tases ūdens, teikts vietnē "The World’s Healthiest Foods".
