Saturs
Boksīts ir netīri balta klints, kas sastāv no alumīnija oksīdu un hidroksīdu maisījuma. 1821. gadā Pjērs Bertiers, franču ķīmiķis, atklāja šo elementu, taču tā pielietojums tika atklāts tikai daudzus gadus pēc tam. Viens no svarīgākajiem tā izmantošanas veidiem ir alumīnija, kura galvenā rūda ir boksīts, ieguve.
Boksīta avoti
Galvenās boksīta rezerves atrodas Austrālijā, kas ražo vairāk nekā 40% pasaules rūdas. Citi nozīmīgi ražotāji ir Gvineja, Jamaika un Brazīlija. Mūsdienās Amerikas Savienotās Valstis nav nozīmīgs boksīta avots, kā tas bija agrāk.
Alumīnija ražošana
Boksīts ir vairāk nekā 99% metāla alumīnija avots. Aptuveni 85% no tās ieguves visā pasaulē ir paredzēta alumīnija oksīda ražošanai, kas ir metāla alumīnija pamats. Dabā tas nav sastopams kā metāls, jo tas reaģē ar ūdeni un gaisu, veidojot oksīdus un hidroksīdus, un tas ir jāiegūst no boksīta. Lai gan dažos minerālos, piemēram, laukšpats, ir alumīnijs, tā iegūšana no šiem minerāliem ir ļoti dārga.
Alumīnija nozīme
Alumīnija pielietojums ir atrodams visās vietējās rūpniecības nozarēs un vairākās citās jomās, piemēram, iepakošanā un transportēšanā. Tas ir viegls materiāls, kas arī ir izturīgs un izturīgs pret koroziju. Šīs īpašības padara to piemērotu dažādiem lietojumiem. No alumīnija izgatavotas dzērienu kannas ir izplatītas, un būvniecības nozarē tās arī tiek izmantotas. Tika konstatēts, ka elements nekaitē dzīviem organismiem. Boksīta rūdas globālais daudzums ir pietiekams alumīnija ražošanai vēl ilgu laiku.
Citi boksīta izmantošanas veidi
Apmēram 10% boksīta visā pasaulē tiek izmantots alumīnija oksīda ražošanā ķīmisko un ugunsizturīgo izstrādājumu, kā arī abrazīvu ražošanai. Boksīts kalpo kā plūsmas aģents tērauda rūpniecībā, turklāt to izmanto cementa ražošanā. Arī ķīmiskā rūpniecība to izmanto dažos procesos.
